Drīz pēc Mārtiņa un Mika finiša es sāku nedaudz abiem uzbāsties par to, ka viņi varētu uzrakstīt savas domas, izjūtas un vēl varbūt kaut ko interesantu par to, ko piedzīvojuši skrienot Siguldas maratonā. šobrīd varam izlasīt to, ko Mārtiņš domā par šo pasākumu.
44km, 1400m kāpums
Jau labu laiku gribēju noskriet kādu maratonu, un nu tas arī veiksmīgi izdevās! Man īpaši nepatīk skriet pa asfaltu, tāpēc priecājos, ka Siguldas maratons notiek pa normālu apvidu - kalni, dubļi un citas ekstras.
Pirms starta jau zināju, ka viegli nebūs, jo pēc iepriekšējā gada rezultātiem bija skaidrs, ka būs jāskrien vairāk kā 4h labākajā gadījumā. Labi, ka Mikus arī pieteicās, vismaz bijām 2 no MBJSS. Pirms starta arī ar Miku sarunājām, ka varētu bliezt kopā, un rēķinājām, ka 1 apli (11km) būtu jāskrien 60-65 min, lai finišētu ar normālu rezultātu. Un tad jau arī starts lejā pie Kaķīškalna - nedaudz pret kalnu un tad aiziet mežā gar Gauju.
Reizē startē 22km, 44km un arī 55km skrējēji, tāpēc sākumā īsti nevar saprast, kuri ir konkurenti un kuri skrien īsāku gabalu. Trase baigi dubļaina un slīd kājas. Mikus startējis nedaudz ātrāk, pēc pāris km viņu panāku, tad seko 1 lielais kāpums pa trepēm. Visi sāk soļot, jo uzskriet vienkārši nevar un nevajag, ja gribi tikt līdz galam. Tad jau cilvēki izretojušies, un mēs ar Miku tādā vidējā ātrumā sākam krāt kilometrus. Jāpārskrien pār Gauju pa gājēju tiltu, tad kāpums gar Velnalu, tad atkal lejā uz tiltu un atpakaļ uz Kaķīsķalnu. Tieši pēc pusapļa (5,5km) jāskrien gar startu, un pulkstenis rāda nedaudz zem 30min, tātad iekļaujamies grafikā un tāpat vien jāturpina. Tiesneši saka, ka esam 3. un 4.vietā starp 44km skrējējiem, nu ko, forši!
Pēc kāda laika seko lielais kāpums gar bobsleja trasi, vietām sanāk gandrīz vai rāpot, jo baigi stāvs un dubļains, bet augšā iet tīri labi. Augšā nedaudz līdzens posms, un tad lejā pa slidenām trepēm, kurām trūkst pakāpienu vairākās vietās, baigi jāuzmanās. Pēc tam trepes kļūst pavisam sūdīgas, ātrāk ir slidināties blakus tām pa dubļiem. Tad vēl jāizskrien pa ūdeni, kājas jau pilnīgi slapjas. Seko diezgan garš gabals pa līdzenu taku gar Gauju atpakaļ uz startu un kāpums Kaķīškalnā. Pirmo apli esam veikuši 58min, jūtos baigi labi, Mikus arī, ieēdam banānus un vafeles, padzeram tēju un aiziet 2. aplī. Vispār bija ļoti laba barošana - augļi, šokolāde, vafeles, cepumi u.c. ik pēc pusapļa, tāpēc problēmas ar izsalkumu neradās.
Otro apli skrienam tāpat kā pirmo, Normunds mūs sagaida kaut kur mežā un saka, ka esam baigi labi un turamies stabili savās pozīcijās. Skriet pagaidām ļoti viegli, Mikus saka, ka lūziens nāks 3. aplī, pagaidām par to pasmejamies un turpinām skriet kopā ar 22km veicējiem, kuri nemaz nav ātrāki par mums. 2. aplis veikts tieši 60min un esam pietuvojušies 2. vietai minūtes attālumā.
Sākas 3.aplis un kājas kļūst nedaudz smagākas. Mikus atrāvies, skrienot lejā no Kaķīškalna, panāku viņu pēc kāda laika, viņš saka, ka kļūst grūti. Saku, ka maratons sākas virs 2h, bišķi ierēcam un turpinām. Man sāk sāpēt augšstilbu muskuļi, īpaši, kad skrienu lejā no kalniem, bet vēl viss normāli. Normunds mūs uzmundrina trasē, saka lai cīnāmies. Visu apli redzam priekšā džeku, kas ir 2.vietā, bet viņš lēnām attālinās. Skriet jau no 3. apļa vidus ir baigi smagi, visu laiku sevi jāpiespiež. 3. apļa laiks 67min, atlicis tikai pēdējais!
Kārtīgi paēdam un bliežam lejā no kalna pēdējā aplī. ļoti sāp kājas, skrienot lejā, un jūtu sāpes vēdera muskuļos. Pēc kāda laika jau presi tā savelk, ka sāpes ir uz katru soli. Mikus velk mani uz priekšu, viņam arī vairs nav viegli. Bet kaut kā uz priekšu tiekam, pusaplis jau noskriets. Aizvelkamies līdz bobsleja trases kāpumam, vidū stāv Normunds un sauc, lai strādājam. To arī darām, man pret kalnu kāpt ir daudz vieglāk nekā skriet lejā, un beidzot pāriet arī vēdera sāpes. Augšā Mikus saka, ka viņam velk muguru, es tagad jūtos labāk un varu paskriet pa priekšu. Nu vairs nav daudz, tiekam lejā pa trepēm, un gar Gauju uz finišu. Skrienam tīri normālā ātrumā līdz redzam finiša kalnu un Normundu. Aiz muguras neviens nav, padzeram tēju un mierīgi kāpjam augšā. Sarunājam pārrāpot pāri finiša līnijai reizē, to arī izdarām! Mums dalīta 3. vieta absolūtajā vērtējumā, Mikus uzvar V18, es trešais V21. Pēdējais aplis 75min, beidzot var apstāties, viss sāp un neko negribas, tikai atpūsties.
Bet pēc brīža jau ir labāk, skrējējiem piedāvā bezmaksas pirti un džakūzi, ko arī izmantojam. Nākamgad jāskrien atkal!
|